Jaunumi

No mācību vizītes Itālijā

Alūksnes un Apes novada fonda Uzraudzības padomes locekle un sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Zvejniece šā gada novembrī piedalījās “Eiropas Kopienu Fondu Iniciatīvas” organizētajā mācību vizītē Itālijā.

No 10. līdz 16.novembrim kopā ar vēl 11 kolēģiem no Krievijas, Ukrainas, Gruzijas, Serbijas, Horvātijas, Albānijas, Ungārijas, Rumānijas, Bulgārijas, Lielbritānijas un Spānijas kopienu fondu un atbalsta organizāciju pārstāvjiem, kā arī ar 4 vizītes organizatoriem, satikām vairākus kopienu fondu darbiniekus, brīvprātīgos, padomju locekļus, kopienu fondu atbalsta organizāciju un finansētāji pārstāvjus, kā arī iepazinām atbalstītās iniciatīvas un šo iniciatīvu īstenotājus. Ceļojumu sākām Itālijas ziemeļos Moncā netālu no Milānas, un to noslēdzām Salerno, netālu no Neapoles, pa ceļam iegriežoties Turīnā un Neapolē.
Pašreiz Itālijā darbojas nedaudz vairāk nekā 40 kopienu fondu, un plānots, ka tuvākajā laikā tiks izveidoti vēl 3 kopienu fondi. Filantropijas tradīcijas šajā valstī ir vairākus simtus gadus senas. Itālijas ziemeļos koncentrējas lielākā daļa finanšu resursu – lielu kompāniju, banku utt. Turīgām ģimenēm labdarības aktivitātes ir ierasta prakse, darbojas dažādi ģimeņu fondi. Bet kā mums stāstīja Itālijas kopienu fondu kustības pārstāvji, ziedošanas ieraša kopumā Itālijā joprojām nav ikdienišķa prakse. Arī kopienu fondu koncepts Itālijā ienācis salīdzinoši nesen. Pirmais kopienas fonds nodibināts pirms 20 gadiem – 1999.gadā. Tas nozīmē, ka vecākais kopienas fonds šajā valstī ir tikai pāris gadus senāks, nekā pie mums Latvijā.
Kopienu fondi Itālijā ir ļoti dažādi. Tiem nav viena noteikta standarta. Piemēram, Moncas un Briancas fondam ir 10 miljonus liels neaizskaramais kapitāls, savukārt fonds Neapolē sāka ar 1 mijonu, kā neaizskaramais kapiltāls šobrīd ir arī no baznīcas apsaimniekošanā nodots tūrisma objekts – katakombas – un dažas ēkas. Vairākos fondos strādā apmaksāti darbinieki, savukārt, citos darbu nodrošina brīvprātīgie. Vairākus kopienu fondus administratīvo izdevumu segšanai un neaizskaramā kapitāla papildināšanai atbalsta lielāki fondi (finansēm nākot no banku sektora).

Manis saskatītās atšķirības (Latvija : Itālija)

  • Itālijā kopienu fondu izveidē iesaistījušās dažādas biedrības, pašvaldības, baznīcas, citi fondi. Līdz ar to man radās iespaids, ka apmeklētie kopienu fondi ir daudz vairāk institucionāli ievēroti. Padomē cilvēki darbojas ne tikai kā indivīdi, bet pārstāvot organizāciju. Kopienas fonds ir kā resursu sakopojums, nevis konkurents citām NVO grantu piesaistē, projektu īstenošanā utt.
  • Itālijā (lai gan paši apgalvo, ka NVO sektors nav ļoti spēcīgs) ir pietiekami daudz organizāciju, kur strādā apmaksāti darbinieki, līdz ar to kopienu fondiem ir reāli partneri, kuri īsteno apjomīgus projektus. Piemēram, par 7 miljoniem eiro no nulles izveidots centrs – ciemats cilvēkiem ar alcheimera sindromu. Organizācija pielieto jaunākos pētījumus un praksē izmēģina pieejas cilvēku aprūpei.
  • Kopienu fondos tiek apgrozītas DAUDZ lielākas finanses, te runāju par miljoniem (īpaši ziemeļu daļā), līdz ar to viņu izaicinājums ir, kā saglabāt neatkarību lēmumu pieņemšanā un finansējuma sadalē, kā saglabāt vai atjaunot saikni ar kopienu un tās vajadzībām. Te mums iespēja jau laicīgi domāt, vai un kā iesaistām savas kopienas dažādās grupas.
  • “Compania di San Paolo” (atbalsta kopienu fondu izveidi un darbību) pārstāvis akcentēja profesionālu, apmaksātu darbinieku nepieciešamību kopienu fondu ilgtspējīgai attīstībai. Šeit mani pārņēma prieks un pateicība, ka Borisa un Ināras Teterevu fonds Latvijas kopienu fondiem ir bijis neatsverams atbalsts.


Un tomēr, neskatoties uz lielo finanšu apgrozījumu, iesaistītajiem darbiniekiem, neskaitāmajām kopienas vajadzībām, arī Itālijā aktuāls ir jautājums “KAS IR KOPIENAS FONDA LOMA”. Kā nekļūt tikai par bankomātu, kā nodrošināt iedzīvotāju iesaisti, kā nekļūt par specifiskas jomas atbalsta fondu, kā sabalansēt dažādas vajadzības, kādus projektus atbalstīt, lai nodrošinātu ievērojamu ietekmi uz kopienas labvēlīgu attīstību. Kopienu fondu finansētāja pārstāvis, savukārt, sprieda, kā izmantot varu jeb ietekmi - vai finansējuma saņēmējus vadīt konkrētā virzienā pēc saviem ieskatiem, vai ļaut lai finansējuma saņēmējs pasaka, kas īstenībā notiek konkrētajā kopienā un kā vislabāk izmantot līdzekļus. Un varbūt risinājums ir zelta vidusceļā.
Šīs mācību vizītes vadmotīvs bija KOPIENAS LĪDERĪBA. Man vizītes izskaņā kopienas līderība nozīmē būt kontaktā ar dažādiem cilvēkiem, organizācijām, grupām, lai justu, kas notiek apkārt, kādas ir vajadzības un jo īpaši kādas būs nākotnes vajadzības, un nepārtraukti meklēt jaunas domas, skatījumus un iespējamos risinājumus. Līderis nav pirmais un labākais, lai ko arī labākais nozīmētu. Es ticu, ka kopienai nav vajadzīga sacensība, bet rūpes un kvalitatīva sadarbība. Un cik dažādas mēdz būt kopienas, tik dažādi kopienu līderi!

Ar cieņu,
Ilze Zvejniece

P.S. Jāatgādina, ka 2018.gadā "Eiropas Kopienu fondu iniciatīvas" organizētā Eiropas kopienu fondu pārstāvju mācību vizīte risinājās Latvijā, iepazīstot Valmieras novada fondu un mūs Alūksnes un Apes novada fondu, kā arī satiekot vēl citu Latvijas kopienu fondu pārstāvjus.

Iesaki draugiem:   Draugiem.lv

Piesakies jaunumu saņemšanai

Aktuālā informācija

15.projektu konkurss "Atbalsts iedzīvotāju iniciatīvām"

AANF 15.projektu konkursā “Atbalsts iedzīvotāju iniciatīvām” tika iesniegti 14 projekti, no kuriem 13 izvērtēja komisija locekļi – ziedotāji, 1 fonda Uzra

LASĪT TĀLĀK

Ātrās saites

Seko mums